Aktualitātes

Nekustamā īpašuma Daugavpils ielā 71-3, Preiļi elektroniskā izsole

09.02.2018.

Latgales apgabaltiesas iecirkņa Nr.27 zvērināta tiesu izpildītāja Žanna Osipova, prakses vieta Raiņa bulvāris 3-1, Preiļi, rīko otro izsoli bezmantinieku mantai – nekustamajam īpašumam Daugavpils iela 71-3, Preiļi, ar kadastra Nr.7601 900 0444, kas sastāv no dzīvokļa īpašuma Nr.3 kopplatībā 41,5 m2 un kopīpašuma domājamās daļas no būves (kadastra apzīmējums 76010051501001).

Nekustamais īpašums reģistrēts Preiļu pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr. 4491 3.

Īpašuma izsoles sākumcena 1500,00 EUR.

Izsoles solis - 100,00 EUR.

Izsoles cena nav apliekama ar pievienotās vērtības nodokli.

Pēc kārtas tā ir otrā izsole.

Izsoles sākuma datums ir 2018. gada 7. februārī plkst. 13.00 un izsoles noslēguma datums 2018. gada 9. martā pulksten 13.00.

Personām, kuras vēlas piedalīties izsolē, līdz 2018. gada 27. februārim, izmantojot elektronisko izsoļu vietni, jāiemaksā nodrošinājums 200,00 eiro tiesu izpildītājas depozīta kontā: Saņēmējs: zvērināta tiesu izpildītāja Žanna Osipova, reģ. r. 25077712171, konta nr.: LV43TREL9199089001000, saņēmējbanka: Valsts Kase, kods TRELLV22, un, izmantojot elektronisko izsoļu vietni, jālūdz tiesu izpildītāju autorizēt to dalībai izsolē. Uzziņas pa tālruni 29183199.

Izsoles norises noteikumi: https://izsoles.ta.gov.lv/lietosanas-noteikumi


2017. gadā pieaug otrreizējai pārstrādei nodoto atkritumu daudzums

29.01.2018.

SIA „Preiļu saimnieks” Atkritumu apsaimniekošanas daļa ir apkopojusi 2017. gada statistiku. Salīdzinot ar iepriekšējiem trim gadiem, ir samazinājies uz poligonu aizvesto atkritumu daudzums, savukārt palielinājies pārstrādei nodoto dalīti vākto atkritumu apjoms. Uz Demenes atkritumu poligonu «Cinīši» pagājušogad aizvestas 1977,36 tonnas sadzīves atkritumu, veicot 184 reisus, savukārt otrreizējai pārstrādei nodota 184,31 tonna atkritumu, kas sastāda 9,32%. 

SIA «Preiļu saimnieks» Atkritumu apsaimniekošanas daļa dalītās atkritumu vākšanas sistēmas izveidi aizsāka 2007. gadā, kad otrreizējai pārstrādei tika nodotas pirmās kartona ķīpas. Aizvadītajā gadā otrreizējai pārstrādei tika nodots kartons un makulatūra, elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumi, stikla iepakojums, plēve, dienasgaismas lampas, PET pudeļu plastmasa, HDPE cietā plastmasa, alumīnija un metāla iepakojums. 

Preiļu novada iedzīvotājiem ir dota iespēja šķirot gandrīz visus otrreiz pārstrādājamo atkritumu veidus. Atkritumu šķirošana Latvijā ir iedzīvotāju visbiežāk praktizētā vides aizsardzības forma. Tas ir veids, kā ietaupīt dabas resursus, jo no izlietotajām precēm atkārtoti tiek ražotas izejvielas un produkti.

Pagājušā gadā Preiļu novadā ir izveidoti vēl divi jauni dalīti vākto atkritumu laukumi, līdz ar to pilsētā iedzīvotājiem pieejami 23 laukumi, savukārt lauku teritorijā – 3 (Aizkalnē, Līčos un no 2017. gada arī Prīkuļos). Atšķirībā no sadzīves atkritumiem paredzētajiem konteineriem, kas daudzdzīvokļu mikrorajonos ir paredzēti tikai šo māju iemītniekiem, šķiroto atkritumu konteinerus (dzeltenā un zaļā krāsā) var izmantot arī individuālo māju vai lauku iedzīvotāji.

Lai gan joprojām daļa iedzīvotāju uzskata, ka atkritumu šķirošana rada neērtības, tas nav nekas sarežģīts, vien pavisam nedaudz jāpamaina savi ikdienas ieradumi, ieviešot šķirotajiem atkritumiem atsevišķu tvertni vai maisiņu, kura saturu dalīti vākto atkritumu šķirošanas punktā var sadalīt attiecīgi pa dzelteno un zaļo vāku konteineriem.

Individuālo māju iedzīvotājiem šķirojot atkritumus, mazāks to daudzums nonāk sadzīves atkritumu konteinerā, līdz ar to tas lēnāk piepildās un ir retāk jāizved. SIA „Preiļu saimnieks” Atkritumu apsaimniekošanas daļa vērš individuālo māju iedzīvotāju uzmanību uz to, ka atkritumu konteinera vākam ir jābūt aizvērtam. Pretējā gadījumā konteinerā salīst lietus un, iestājoties salam, tā saturs piesalst, kas savukārt apgrūtina atkritumu izvešanu.

Mūsu novada iestādēm un uzņēmumiem SIA «Preiļu saimnieks» Atkritumu apsaimniekošanas daļas vadītāja Vineta Igolniece atgādina, ka ir iespēja bez maksas nodot gan iepakojuma kartonu, gan makulatūru, gan arī cita veida otrreizējai pārstrādei derīgos atkritumus. Tos var nogādāt Šķiroto atkritumu laukumā Rīgas ielā 4, vai arī, sazinoties ar SIA „Preiļu saimnieks”, vienoties par bezmaksas aizvešanu. Tāpat SIA „Preiļu saimnieks” piedāvā izvietot darba vietās kartona kastes papīram un makulatūrai. To izvešanu var iepriekš pieteikt piezvanot vai arī vienoties par izvešanas grafiku. Arī šis ir bezmaksas pakalpojums.

Atkritumu apsaimniekošanas daļas vadītāja Vineta Igolniece novērojusi, ka ar katru gadu iedzīvotāji aizvien vairāk izprot atkritumu šķirošanas nozīmi, tāpēc ir cerība, ka šajā gadā otrreizējai pārstrādei nodoto atkritumu apjoms būs jau pārkāpis 10% no kopējā SIA „Preiļu saimnieks” nodotā atkritumu apjoma.

Neskaidrību gadījumā iedzīvotāji aicināti zvanīt Atkritumu apsaimniekošanas daļai pa tālruni 29420721. 


Maksa par siltumenerģiju Preiļu daudzdzīvokļu mājās decembra norēķinu periodā

29.01.2018.

SIA «Preiļu saimnieks» Siltuma un ūdens apgādes nodaļa apkopojusi datus par siltumenerģijas maksu pagājušā gada decembra norēķinu periodā. Pie AS «Latvijas gāze» noteiktās dabas gāzes tirdzniecības cenas, saskaņā ar Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas lēmumu kopējais siltumenerģijas tarifs decembrī bija 54,4 EUR/MWh bez PVN.

Vidējā maksa decembra apkures periodā

Siltumapgādes daļas apkopotā informācija liecina, ka vidējā maksa par apkurināmās platības vienu kvadrātmetru iedzīvotājiem, kuri saņem siltumenerģiju no Liepu, Celtnieku un Pils ielas katlumājām, decembra norēķinu periodā ir 1,216 EUR ar PVN, bet siera rūpnīcas mikrorajonā – 1,11 EUR ar PVN par apkurināmās platības kvadrātmetru.

Apskatot atsevišķi katras katlumājas apkalpojošās teritorijas, vidējās izmaksas ir šādas: Liepu ielas katlumāja – 1,158 EUR/m2, Pils ielas katlumāja – 1,696 EUR/m2, Celtnieku ielas katlumāja – 1,233 EUR/m2 ar PVN.

Saskaņā ar Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra datiem vidējā gaisa temperatūra decembra apkures periodā (no 27.11.2017. līdz 27.12.2017. – 31 diena) bija plus 0,61 grāds pēc Celsija.

AS «Latvijas gāze» prognozē, ka dabas gāzes cena arī janvārī varētu nedaudz pieaugt, tātad arī siltumenerģijas tarifs būs nedaudz augstāks.

 

2016. gada decembra apkures periods (28.11.2016.-27.12.2016.)

2017. gada decembra apkures periods (27.11.2017.-27.12.2017.)

Decembra periods par apkuri

30 dienas

31 diena

Vidējā gaisa temperatūra norēķinu periodā

Mīnus 0,8 grādi pēc Celsija

Plus 0.61 grāds pēc Celsija

Kopējais siltumenerģijas tarifs (bez PVN)

54,12 EUR/MWh

54, 4 EUR/MWh

Vidējā maksa par kvadrātmetru (ar PVN 12%)

1,279 EUR/m2

1,216 EUR/m2

Maksājumu par apkuri var samazināt

Gaisa temperatūra, siltumenerģijas ražošanai nepieciešamā kurināmā izmaksas, nodokļu politika – tie ir faktori, kas ietekmē apkures rēķinus un ko nav iespējams mainīt. Taču iedzīvotāji paši var kontrolēt, cik ekonomiski siltumenerģija tiek izmantota dzīvokļos un koplietošanas telpās.

Izmaksas par apkuri var samazināt, ja samazina siltumenerģijas patēriņu. Tādēļ iedzīvotājus aicinām siltumenerģiju izmantot taupīgi un racionāli – bez iemesla neatstāt atvērtus koplietošanas telpu logus un durvis, aizlīmēt savu dzīvokļu logu spraugas, lai pa tām neizplūstu siltums. Arī, pazeminot temperatūru visā mājā, ir iespējams ietaupīt. Tādā gadījumā daudzdzīvokļu mājas iedzīvotājiem ir jāvienojas par temperatūras samazināšanu un savs lēmums jādara zināms SIA «Preiļu saimnieks» Siltumapgādes daļai.

Vairums daudzdzīvokļu māju mūsu pilsētā ir būvētas pirms vairākiem gadu desmitiem, ekspluatācijas laikā tām nav bijis veikts kapitālremonts, to iekšējie inženiertīkli un nama nesošās konstrukcijas ir stipri nolietojušās, tādēļ ēkām ir liels siltumenerģijas zudums. Vislabākais veids, kā samazināt rēķinus par apkuri tajā pašā laikā saglabājot siltuma komfortu dzīvokļos, ir mājas siltināšana.

Mazāki apkures rēķini ir siltinātās mājās

Siltināto namu iedzīvotāji par apkuri maksā ievērojami mazāk nekā vidēji pilsētā. Maksa par apkuri Preiļu renovētajās mājās decembra apkures periodā ar PVN:

Rēzeknes 36 – 0,372 EUR/m2 (maksa par cirkulāciju vienam dzīvoklim 8,34 EUR ar PVN),

Liepu 9 – 0,437 EUR/m2 (maksa par cirkulāciju vienam dzīvoklim 10,39 EUR ar PVN,

Rēzeknes 32 – 0,426 EUR/m2 (maksa par cirkulāciju vienam dzīvoklim 9,84 EUR ar PVN),

Liepu 24 – 0,491 EUR/m2 (maksa par cirkulāciju vienam dzīvoklim 6,80 EUR ar PVN),

Liepu iela 12 – 0,448 EUR/m2 (maksa par cirkulāciju vienam dzīvoklim 12,72 EUR ar PVN),

Liepu 21 – 0,587 EUR/m2 (maksa par cirkulāciju vienam dzīvoklim 8,43 EUR ar PVN),

Liepu 28 – 0,489 EUR/m2 (maksa par cirkulāciju vienam dzīvoklim 10,96 EUR ar PVN,

bet siera rūpnīcas mikrorajonā daudzdzīvokļu dzīvojamai mājai Daugavpils ielā 72 – 0,26 EUR/m2 (maksa par cirkulāciju vienam dzīvoklim 13,01 EUR ar PVN). 

Grafikā apkopota maksa par apkuri 2017. gada decembra norēķinu periodā tehniski līdzīgās 60 dzīvokļu 467. sērijas mājās Preiļos. Siltumenerģijas tarifs un āra gaisa temperatūra visiem patērētājiem ir vienāda, taču maksa par apkuri katrā mājā var būt ļoti atšķirīga. Kā redzams, vislielāko ekonomiju var iegūt, ja veikta pilna renovācija. Kvalitatīvi nosiltināta māja dod ietaupījumu, kas naudas izteiksmē ir lielāks par renovācijas izmaksām, turklāt ieguvums ir arī sakārtota māja ar lielāku tirgus vērtību.


Par klaiņojošiem dzīvniekiem jāinformē SIA “Preiļu saimnieks”

29.01.2018.

Aizvadītā gada iedzīvotāju tikšanās laikā ar Preiļu novada domes un iestāžu pārstāvjiem kā aktuāls iezīmējās jautājums par klaiņojošiem suņiem un kaķiem.

Atgādinām, ka situācijās, kad daudzdzīvokļu māju tuvumā vai tās apkārtnē uzturas bezsaimnieka kaķi, iedzīvotāji aicināti vērsties SIA “Preiļu saimnieks” Komunālajā nodaļā pa tālr. 26438147. Nepieradinātus un mežonīgus kaķus vieglāk noķert, ja iesaistās un palīdz tie iedzīvotāji, kas ikdienā par viņiem rūpējas. Noķertās kaķenes SIA “Preiļu saimnieks” darbinieki nogādā “Mājas mīluļu stacionārā”, kur sertificēts vetārsts veic to sterilizēšanu. Pēc procedūras kaķenes tiek pieskatītas vairākas dienas, līdz pilnībā beigusies narkozes iedarbība un viņas var atgriezties brīvībā tajā pašā vietā, kur iepriekš tika saķertas. Sterilizācija ir humānākais veids, kā samazināt klaiņojošo kaķu skaitu. Daudz retāki ir gadījumi, kad pamesti kaķi vai kaķēni tiek saķerti ārpus kaķu kolonijām, šajā gadījumā tie tiek nogādāti dzīvnieku patversmē “Mežavairogi”.

Ar klaiņojošo suņu ķeršanu Preiļu novadā nodarbojas SIA “Preiļu saimnieks” sadarbībā par pašvaldības policiju. Tāpēc iedzīvotāji, sastopot klaiņojošu suni, aicināti sazināties ar SIA “Preiļu saimnieks” Komunālo daļu (tālr. 26438147) vai pašvaldības policiju (tālr. 65307330). Katrā situācijā tiek izvērtēts, vai suns tiešām ir bezsaimnieka vai arī viņš ir tikai noklīdis no mājām. Vienīgi tajos gadījumos, ja neizdodas noskaidrot suņa saimnieku vai tiek konstatēta vardarbība no saimnieka puses, dzīvnieks tiek nogādāts dzīvnieku patversmē “Mežavairogi”. Atgādinām, ka suņiem ir aizliegts atrasties ārpus to saimnieku īpašuma nepieskatītiem un par suņa klaiņošanu saimniekam var tikt piemērots administratīvais sods. 


Ziemas mēnešos norit aktīvs darbs Preiļu parkā

29.01.2018.

Preiļu novada pašvaldība mērķtiecīgi strādā pie tā, lai Preiļu muižas komplekss un parks veidotos kā pievilcīgs un sakopts tūrisma un rekreācijas objekts, saglabājot tā kultūrvēsturisko vērtību. Pēdējos gados preilieši un pilsētas viesi ar lielu interesi seko līdzi pils restaurācijas darbiem, parkā tiek atjaunoti gājēju celiņi, uzstādīti soliņi un veikti citi labiekārtošanas darbi. Šoziem apmeklētājus priecē divi jauni, balti koka tiltiņi pie Mīlestības kalniņa un Ievas un Ādama saliņas, kā arī jaunuzbūvētā vasaras estrāde uz saliņas.

Tāpēc sakopšanas un uzturēšanas darbus parkā turpina arī SIA “Preiļu saimnieks” Komunālās nodaļas Labiekārtošanas un apzaļumošanas daļas darbinieki. Tā kā pils apkārtnē pameža tīrīšana jau ir pabeigta, ziemas pirmajos mēnešos norit aktīvs darbs, lai sakoptu teritoriju starp Ievas un Ādama saliņu un jauno estrādi.

Jau šobrīd, ejot pāri jaunajam tiltiņam Ievas un Ādama saliņas virzienā, var redzēt, ka pamežs ir iztīrīts, sīkie krūmi un koki izzāģēti un par lielo darbu liecina vien kārtīgi sakrautās zaru kaudzes, kas arī tuvākajā laikā tiks novāktas. Sakopta arī kanāla mala šajā parka daļā, savukārt, lai iztīrītu stāvo krasta nogāzi, tiek gaidīts, līdz vairāk sasals zeme. Pamežs tiek sakopts arī slēpošanas trases apkārtnē, lai slēpotājiem būtu droši un patīkami sportot.

SIA “Preiļu saimnieks” Komunālās nodaļas vadītāja Zenta Igolniece stāsta, ka parka tīrīšana tiek plānota atkarībā no laikapstākļiem un citur pilsētā veicamajiem darbiem – ir dienas, kad parkā strādā pat divas brigādes – viena ar trimmerim, krūmgriežiem un zāģiem sakopj pamežu, savukārt otra ar traktortehnikas palīdzību izvelk no dīķiem un kanāliem sakritušos kokus un aizved tos prom. Vēja nogāzto un nozāģēto koku izvešanas darbus iepriekšējos mēnešos kavēja pārmirkusī zeme, kas neļāva parkā iebraukt ar tehniku, tāpēc priecē, ka janvārī beidzot iestājies sals un zeme ir sasalusi.

Parka kopšanas darbos allaž piedalās SIA “Preiļu saimnieks” dārzniece Zinaīda Adamoviča, kas arī ziemā var novērtēt, kurš krūmu puduris vai kociņš ir rets un saudzējams, bet kurš – pašizsējas nevietā saaudzis un tāpēc nozāģējams. Šobrīd parkā tiek zāģēti pašizsējas vai bojātie sīkie kociņi un krūmi. Sakoptas tiek lazdas, izzāģējot nokaltušos zarus. Tāpat sakopti tiek skaistie ievu puduri, lai pavasaros tie ar savām ziedu kupenām priecētu parka apmeklētājus. Pavasarī un vasarā, kad saplauks lapas, varēs labāk novērtēt, vai nav nepieciešami papildu retināšanas darbi. Kā skaidro dārzniece Z. Adamoviča, iztīrītā teritorija regulāri vismaz reizi gadā jāizpļauj, pretējā gadījumā tā atkal aizaugs ar sīkajām kļaviņām, ievām un citiem krūmiem.

Liels darbs pēdējo mēnešu laikā izdarīts teritorijā ap slēpošanas trasi. Tur pirms pāris gadiem vētras laikā tika izgāzti daudzi koki, kas krītot noguldīja ievu krūmus. Pie zemes noliektās ievas apsakņojās un tāpēc saauga daudz nekvalitatīvu atvašu, kas šobrīd tiek izzāģētas.

Ja laikapstākļi atļaus, šoziem SIA “Preiļu saimnieks” turpinās arī bojāto un pašizsējas koku izzāģēšanu. Daļa koku vēl jāizzāģē arī pils apkārtnē saskaņā ar ainavu arhitektes Ilzes Māras Janelis izstrādāto projektu “Preiļu parka centrālās daļas (no bijušā zirgu staļļa līdz Mehanizatoru ielai, dienvidu pusē no jaunās pils) rekonstrukcijas korekcijas”. Tāpat tiek gatavota dokumentācija, lai varētu izzāģēt arī citviet parka teritorijā bojātos un bīstamos kokus – nokaltušos ošus, kokus, kam vētras laikā nolauztas galotnes vai kas šķeļas uz pusēm.

Uzturēšanas un sakopšanas darbi parkā norit visu gadu. Jo parks ir dzīvs organisms –koki un krūmi aktīvi dzen jaunas atvases, savukārt citus skar slimības, vai tie noveco un lēnām iet bojā. Tāpēc parka ainava mainās, tā nekad nav statiska un katru reizi nesteidzīgs parka apmeklētājs var ieraudzīt ko jaunu. 




JAUNUMU ARHĪVS